Mēs esam pāris no Latvijas, kas dzīves izaicinājumus iepazina jau agri — kad mums bija nedaudz pāri divdesmit, audzinājām divus bērnus, vienlaikus būvējot savu izglītību un karjeru no pašiem pamatiem. Nākam no vienkāršām ģimenēm un labi zinām, ko nozīmē vienlaikus žonglēt mācības, darbu un vecāku pienākumus. Finansiālie izaicinājumi, negulētas naktis un arvien lielāka atbildība bija mūsu ikdiena, taču mēs izturējām — pateicoties apņēmībai, mīlestībai un viens otra atbalstam.

Tas, kas mums tolaik visvairāk palīdzēja, bija cilvēks, kurš patiesi saprata. Kāds, kas spēja uzklausīt, pateikt labu vārdu vai dalīties pieredzē ar sajūtu: “Es arī to esmu piedzīvojis.” Diemžēl, ne visiem tas ir. Daudzi nes savus smagumus vieni paši — strādā, audzina ģimeni un sapņo par labāku dzīvi, bet nav neviena, ar ko dalīt nastu. Šāda vientulība var būt tikpat smaga kā pats dzīves cīniņš.

Vēlāk dzīve mūs pārbaudīja atkal. Mēs abi zaudējām vienu no vecākiem vēža dēļ, un slimība ienāca arī mūsu pašu mājās. Viens no mums izgāja cauri vēža ārstēšanai, un tas dziļi ietekmēja visu ģimeni. Tā bija sāpīga un emocionāli smaga pieredze, bet tajā pašā laikā tā mūs satuvināja ar citiem, kuri piedzīvoja ko līdzīgu. Mēs sapratām, cik spēcīgs ir cilvēciskais kontakts — pat īsa, bet saruna no sirds var nozīmēt ļoti daudz brīdī, kad jūties apmaldījies.

Kad dzīve pamazām atgriezās ierastajās sliedēs, mēs sākām mentorēt citus un atklājām lielu prieku tajā, ka varējām dalīties savā pieredzē. Tā radās ideja par šo platformu — drošu, atbalstošu un sociāli atbildīgu vidi, kur cilvēki no jebkuras vietas pasaulē var satikties un sarunāties. Jo reizēm mums nav vajadzīgs padoms, bet visvairāk vajadzīga sajūta, ka mūs kāds uzklausa, saprot un atgādina — mēs neesam vieni. Un, ja divi vientuļi cilvēki pasaules dažādās pusēs spēj sajusties sadzirdēti un atbalstīti vienas videosarunas laikā, tad varbūt mēs jau esam spēruši soli, lai padarītu pasauli labāku.